Pirms trīsdesmit gadiem 4. maija rīts uzausa samācies. Mēs, pieci studenti vēsturnieki, sakāpuši no mūsu vecākiem palienētajā automobilī, devāmies Skrundas virzienā, lai būtu aculiecinieki, mūsuprāt, ļoti vēsturiskam notikumam. Kā izrādījās, nebijām kļūdījušies – notikums tiešām bija vēstures annālēs ierakstāms. 

No Latvijas zemes todien pagaisa viena no okupācijas laika rētām – tika saspridzināta bijušās padomju armijas vajadzībām celtā Skrundas lokatora jaunā ēka. Krietnā attālumā no pašas spridzināšanas vietas mēs līdzās daudziem tūkstošiem citu interesentu vērojām, kā Skrundas lokatora ēka sasprāgst gabalos un kā vēlāk sprādziena saceltais putekļu mākonis sākumā apņēma visu apkārni, bet vēlāk, vēja brāzmu izdzenāts, izkūpēja virs Kurzemes.

20. gadsimtā Latvija un mūsu tauta piedzīvoja ļoti daudz. Divus pasaules karus, neatkarības proklamēšanu, neatkarības zaudēšanu, divas okupācijas, visbeidzot arī neatkarības atjaunošanu. Otrā padomju okupācija ilga vairāk nekā piecdesmit gadus, un visu šo laiku šeit, Latvijā, tāpat kā abās pārējās mūsu kaimiņvalstīs, atradās neiedomājami liels okupācijas karaspēka daudzums. Okupētās Baltijas valstis bija pārvērstas par vienu lielu padomju militāro bāzi.

Padomju karavīru zābaki uz Latvijas zemes

1991. gada 21. augustā pēc antidemokrātiskā puča izgāšanās Maskavā Latvijas valdība paziņoja par valsts neatkarības atjaunošanu pilnā apjomā. Šajā laikā Latvijas ārpolitiskas galvenais uzdevums bija nodrošināt atjaunotās valsts neatkarību un drošību. Lai šo uzdevumu īstenotu, bija nepieciešams panākt ievērojami plašāku Latvijas starptautisko atzīšanu, nodibināt diplomātiskās attiecības ar valstīm, kuras atzinušas Latviju, un izvērst diplomātisko pārstāvniecību darbību. Īsā laikā pēc pilnīgas neatkarības pasludināšanas Latvijas Republiku atzina vairāk nekā 100 valstis un ar 53 valstīm nodibinājās diplomātiskās attiecības. Tomēr viens no svarīgākajiem un smagākajiem uzdevumiem bija panākt pilnīgu Padomju Savienības okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas un Baltijas reģiona kopumā. Tikai pēc padomju armijas pilnīgas izvešanas mūsu valsts varētu tikt uzskatīta par pilnīgi neatkarīgu.