Suvenīru tirgotājiem vakarā pievienojas alkohola pārdevēji, kas piedāvā vīnu, alu, šampanieti. Gaisā jūtama grilētas kukurūzas smarža.

Attiecībā uz Parīzi vienaldzīgo nav. Vieniem tā ir mīlētāju pilsēta, arhitektūras un mākslas meka, kulinārijas karaliste vai vienkārši kaut kas šarmants un baudāms. Bet citi apgalvo, ka Parīze ir netīra, parīzieši ir rupji pret tūristiem, nerunā angļu valodā, Parīzē ir augsts noziedzības līmenis un dārgas cenas. Redzēt Parīzi bija mūsu visu – mans un manu bērnu – sapnis. Bet vai mums tiešām patiks šī pilsēta? Vēlreiz noskatos Vudija Allena filmu “Pusnakts Parīzē”, un dodamies uz lidostu uz agro rīta reisu.

Tā kā visi Francijas galvaspilsētā esam pirmo reizi, plāns ir orientēties uz klasiskajām apskates vietām. Jau laikus iegādājos internetā biļetes uz Triumfa arku un Luvru. Meitai Esterei un dēlam Viesturam uz muzejiem biļetes ir bezmaksas: Parīzē Eiropas Savienības iedzīvotājiem līdz 26 gadiem ieeja daudzos objektos ir bezmaksas, jābūt tikai līdzi identifikācijas dokumentam, kas apstiprina vecumu. Tas ir tiešām jauks bonuss!

Nopērku kuponu braucienam ar kuģīti pa Sēnu, kā arī autobusa biļetes no Bovē lidostas uz Parīzi. Gan Sēnas kruīzam, gan transfera autobusam, internetā pērkot, cena ir zemāka. Luvrai internetā pirktā biļete ir par diviem eiro dārgāka, nekā ja pirktu to klātienē.

Esam klāt!

“Ryanair” lidmašīna Bovē lidostā nolaižas ātrāk nekā paredzēts, lidosta ir ļoti maza, un jau pēc brīža sēžam autobusā, kas apmēram pēc stundas un 15 minūtēm mūs nogādās Parīzē. Šoferis iznāk salonā un atgādina piesprādzēties. Ceļš svētdienas rītā ir tukšs, un brauciens rit raiti. Jau pa ceļam redzam Eifeļa torni, kas majestātiski sveicina Parīzes viesus.