Potsdama. 1945. gada 17. jūlijs, dienas otrā puse. Automobiļu riteņu riepām švīkstot, pie Cecilienhofas pils parādes priekšdurvīm piebrauc saules staros apmirdzēti reprezentabli limuzīni. Angļu stilā celtajā pilī todien sākās trīs lielāko antihitleriskās koalīcijas valstu – Padomju Savienības, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu – vadītāju tikšanās. Pēdējā tāda veida tikšanās Otrā pasaules kara laikā. Šiem pasaules vareno valstu līderiem vajadzēja noteikt kārtību Eiropā pēc Vācijas un to sabiedroto sakaušanas, nospraust jaunas robežas, izlemt uzvarēto un arī uzvarētāju tautu likteņus. Šī tikšanās vēstures grāmatās ir pazīstama ar nosaukumu "Potsdamas konference", dažreiz saukta arī par Berlīnes konferenci.

Potsdama ir Berlīnes piepilsēta, kara gaitā tā nebija tik ļoti cietusi kā pati Vācijas galvaspilsēta – tur tomēr līdz pat maija sākumam notika spraiga karadarbība. Turklāt pastāvēja bažas, ka Berlīnē vēl bija iespējamas kādas vācu pretošanās kustības aktivitātes vai sarīkotas sabotāžas. Situācija Potsdamā bija vieglāk kontrolējama. Pilsēta atradās padomju armijas kontrolē, bet Potsdamas teritorijā esošā Cecilienhofas pils – bijusī Prūsijas kroņprinču rezidence – vispār nebija karadarbības apskādēta. 

Pēc kosmētiskā remonta un pēc tam, kad tur ievietoja speciāli šim pasākumam Maskavas mēbeļu rūpnīcā izgatavotos un atvestos lielos sanāksmju galdus, krēslus, skapjus, gultas utt., konferences telpas bija gatavas viesu uzņemšanai. Katrai delegācijai ierādīja savu daļu no pils telpām: gan guļamtelpas, gan apspriežu zāles, gan speciālas telpas preses pārstāvjiem.