Nevar nepamanīt tālāk redzamās koka laipas, ko izvieto pār upi vasaras sezonā un kas ir viena no vēsturiski nozīmīgām Ogres upes ainavas sastāvdaļām jau kopš 19. gadsimta otrās puses.
Saules prospektā
Ogrē daudzas vasarnīcas gāja bojā, kad no 1965. līdz 1970. gadam cēla Ogres trikotāžas kombinātu, kā arī tam piesaistīto Jaunogres dzīvojamo masīvu (60. gadu beigas – 70. gadu sākums), tikai vietām starp daudzstāvu ēkām vēl palikusi kāda atsevišķa vasarnīca ar savu romantisko noskaņu, kuru nomāc sešdesmitajiem gadiem raksturīgā hruščovku apbūve tā dēvētajā racionālisma stilā.
Par laimi, pirmskara laika arhitektūras stilus kā, piemēram, nacionālo romantismu, kas līdzinās Šveices ēkām, kā arī funkcionālo konstruktīvismu, "art deco" varam baudīt Saules prospektā, kur ielai ilgu laiku bija grants segums, tagad brauktuvei uzklāts mūsdienīgs bruģis.
Toties saglabājušās senās liepas, kā arī sētas stabiņi ar raksturīgo saulītes ornamentu. To vēsturiskās variācijas izzinātas un apkopotas un namu īpašniekiem autentisko sētu atjaunošanai pieejamas Ogres Attīstības biedrībā. Šajā autentisko sētas stabiņu projektā savu artavu ieguldījusi arhitekte Laura Zunda: "Projekts atklāj vairāk nekā desmit saules stabiņu ornamentus, to paveidi var būt dažādi – stari var būt šaurāki, platāki... Īstenotais projekts palīdz namu īpašniekiem uzzināt, kādus stabiņus izliet, lai tie būtu saskaņoti ar pārējiem vēsturiskajiem stabiņiem."
Savukārt arhitekts Pēteris Zilberts, kurš desmit gadus bijis Ogres galvenais arhitekts, iepazīstina ar Saules prospekta raksturīgāko arhitektonisko stilu ēkām: "Namā numur 1, kas celts no 1927. līdz 1928. gadam un piederējis vietējam mežsargam Jānim Ildenam, izjūtam nacionālā romantisma garu. Ēkai – logi ar slēģiem, ieeja – asimetriska, novirzīta pa labi, divstāvīga veranda. Ap ēku iespaidīga lieluma koki – priedes, ozoli un kļavas. Saglabājies vēsturiskais žogs ar betona stabiņiem ar saulītes motīvu stabu galos. Ēka celta kā vasarnīca, to izvietojot retinātā meža vidū, līdzīgi kā tas ir Rīgā, Mežaparka apbūvē."
Interesanti, ka namā dzīvojis gleznotājs Pāvils Glaudāns, viens no Vilhelma Purvīša dabas skatu studijas audzēkņiem. Padomju gados strādājis kombinātā "Māksla", gleznojis arī portretus, piemēram, Arvīdu Žilinski, Mirdzu Ķempi, Leonīdu Vīgneru, Eduardu Smiļģi... Klīdušas valodas, ka esot viltojis Vilhelma Purvīša darbus.
Nacionālā romantisma stilā būvēta arī ēka Saules prospektā 19, ko līdz 1933. gadam cēlis būvuzņēmējs Kārlis Lezdiņš. Būvniecība sākta ar nelielu saimniecības ēku, vēlāk celta pati vasarnīcas ēka. 1939. gadā uzbūvēta arī pirtiņa, kur kara laikā turētas kazas, cūkas un vistas. Otrajā pasaules karā dzelzceļa bombardēšanas laikā ģimene gājusi slēpties pie kaimiņiem – pagrabā. Māja paredzēta pašu dzīvošanai, kā arī izīrēšanai – otrajā stāvā divi mazi dzīvoklīši. Kādu vasaru, pirms Otrā pasaules kara, vasarnieks bijis arī rakstnieks Aleksandrs Grīns.
Funkcionālisma stila ēka ar akcentētām vertikālām līnijām skatāma Saules prospektā 3, tā celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, īpašnieki bija Marta Sermus, ziedu veikala īpašniece Rīgā, un viņas vīrs Oskars Sermus, bankas ierēdnis. Lai pasargātu īpašumu, kara laikā pārcēlušies tajā uz dzīvi un turpinājuši vasarnīcu apdzīvot kā dzīvojamo māju arī pēc kara. Saglabājušies ieraksti t. s. mājas grāmatā, un fotoattēli liecina, ka šajā vasarnīcā pēc kara pāris vasaras dzīvojusi Vera Singajevska-Āboliņa ar ģimeni.
Brīvības ielā
Pirmskara Latvijas arhitektūras pērles skatāmas arī Ogres sirdī – Brīvības ielā. Esmu nostājies ar skatu pret bijušajam Ogres dzelzceļa stacijas priekšniekam Antonam Pudānam kādreiz piederējušā viesnīcas restorāna "Esplanāde" (vēlāk Ogres 1. vidusskola, tagad mākslas skola) fundamentālo namu. Tā fasādē – metālā veidots Ogres ģerbonis, atgādinot laiku, kad šeit strādāja pilsētas valde. Ģerbonis ir atdarinājums, oriģinālais glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Pretējā pusē – ogrēniešu iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kas celta 1926. gadā pēc arhitekta Indriķa Blakenburga projekta. Ēkas pirmais īpašnieks bija Pauls Bēms, 1935. gadā par ēkas īpašnieci kļuva Elvīra Raiskuma. Nama pirmajā stāvā bija iekārtotas dažādas tirgotavas un īpaši projektēts fotosalons ar plašu stiklotu sienu un jumtu, bet augšējo stāvu izmantoja kā dzīvojamās telpas. Padomju okupācijas laikā te no 1969. līdz 1997. gadam atradās kafejnīca "Pie zelta liepas", uz kuru veda ārzemju tūristus (tālāk par Ogri viņus nelaida!), interesanti, ka viesmīļiem bijis aizliegts sarunāties ar tūristiem... Visur bija jūtams VDK uzraugošais skatiens. Tas bijis pat uzbāzīgs Ogres kultūras namā 1989. gada februārī, kad notika LNNK dibināšanas kongress.
Bijusī nama kasiere Anita Asjuka atceras: "1987. gada 1. novembrī bija paredzēta kultūras nama svinīgā atklāšana, un pat nodrukāti ielūgumi. Taču visa ēka tobrīd nebija pabeigta un atklāšanu nācās atlikt. Tomēr lielā oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadienu Lielajā zālē vajadzēja svinēt (tas nekas, ka palodzes vēl lipa, jo krāsa nebija paguvusi pilnībā nožūt), un 7. novembrī partijas aktīvisti pulcējās kopā. Programmā bija arī rajona pašdarbnieku koncerts. Prezidija galds un krēsli uz skatuves tika salikti, viss atbilstoši noformēts, zāle pilna cilvēku. Sarīkojums sākās, bet tad pēkšņi no prezidija galda apakšas sāka celties dūmi... Sākumā visi domāja, ka tie ir specefekti, bet izrādījās, ka noticis kaut kāds īssavienojums gaismas regulēšanas iekārtā, kas bija izvietota zem skatuves. Ieslēdzās ugunsdzēsības signalizācija, kā paredzēts ārkārtas gadījumos, un uz skatuves nolija ūdens... Visi prezidijā sēdošie (arī Augusts Voss. – Aut. piez.) tika nomazgāti, salija arī flīģelis, un svinības tā arī beidzās."
Brīvības iela piesaista interesi vēl ar vairākām celtnēm, piemēram, oriģinālo pasta ēku, Pētera Šīrona aptieku un peldu iestādi, kas darbojās līdz 1941. gadam. Te varēja apmeklēt pirti un ārstnieciskās vannas (sēra, skuju, dažādu sāļu). 1986. gadā sākās aptiekas rekonstrukcija, kas būtiski izmainīja ēkas ārējo izskatu un iekšējo interjeru. Arī šobrīd namā atrodas aptieka.
Arhitektūras piemineklis ir kūrmāja, celta 1926. gadā pēc arhitekta Vladimira Šervinska projekta. Tās īpašnieks Pauls Baumanis te atvēra kafejnīcu un pansiju "Oger – kurhaus" (Ogres – kūrmāja). Par naudu varēja sarunāt uz nakti draiskulībām kādu skaistuli... Vakaros šeit spēlēja vietējie mūziķi, bieži viesojās pazīstami mākslinieki no Rīgas, notika dažādi pasākumi, koncerti, balles (skaistuma konkursi, preses balles). Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās viesnīca un ēdnīca, kurā esot strādājusi Vera Cilinska, aktiera Gunāra Cilinska māte. No astoņdesmito gadu vidus līdz 1993. gadam namā saimniekoja tautas daiļamatniecības un suvenīru ražošanas apvienība "Daiļrade". Šobrīd ēka ir privātīpašums.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
10.1 °C
