“Daudzās Vakareiropas valstīs vairs paši mājās negatavo ievārījumus un konservējumus – vajadzīgo nopērk veikalā. Mēs esam saglabājuši šīs praktiskās prasmes, turklāt arvien vairāk jaunu cilvēku prot un dara,” ar gandarījumu teic klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapaite Diānas Zande. Un kas gan garšas ziņā var līdzināties pašas gatavotam ievārījumam vai konservējumam?!

Pagrabs piepildīts

Pirmo pieredzi konservējumu gatavošanā uzkrājusi bērnībā, kopā ar mammu rūpējot krājumus ziemai. Taisījušas mikspikļus – lielās burkās marinādē likušas mazus gurķīšu, tomātiņus, miniburkāniņus un ziedkāpostu rozetītes. Diānai rosīšanās virtuvē patikusi. Vēlāk par praktisko dzīves pusi vajadzējis uzņemties rūpi, gribi vai negribi, jo 26 gadu vecumā jau bijusi triju bērnu māmiņa.

“Dzīvojām no rokas mutē. Kad naudas ir mazāk, īpaši jādomā, kā pabarot ģimeni. Tas man bija dzinulis meklēt ēdienu receptes, improvizēt, racionāli saimniekot. Ne velti saka – trūkums un garlaicība ir radošuma māte.”

Nu jau visi pieci Diānas bērni ir pieauguši un prom savā dzīvē. Kaut vairs nav jāprāto, kā pabarot kuplo saimi, gatavošanas prieks Diānai nav mazinājies.

“Šovasar esmu ar konservējumiem, ievārījumiem un sulām piepildījusi tik daudz burku, burciņu, pudelīšu un bondzelīšu, kā nekad līdz šim. Pagrabā saliku ap 60 ievārījumu burciņu, kur nu vēl viss pārējais! Tas noticis, pateicoties vairākiem labvēlīgiem apstākļiem.