“Revolucionārās izpildkomitejas vārdā jūs visi esat arestēti. Rokas augšā! Vai visi būsiet beigti!” apmēram ar šādu uzaicinājumu pie apmulsušajiem Krievijas Valsts bankas Helsingforsas, kā tolaik bieži sauca Helsinkus, nodaļas darbiniekiem un apmeklētājiem krievu valodā, bet droši vien ar latviešu akcentu, 1906. gada 26. februāra pusdienlaikā vērsās kāds jauns, labi ģērbts vīrietis. Runātāju atbalstīja vēl ducis līdzīgu bruņotu kungu. “Revolūcijas vārdā” bija sākusies lielākā bankas aplaupīšana Somijas vēsturē. Un to paveica latvieši.

Sociālisma ideju piekritējiem Krievijas impērijā 1906. gads bija grūts. Varasiestādes, puslīdz tikušas galā ar atklātiem 1905. gada revolūcijas nemieriem, izsūtīja soda ekspedīcijas, sākās aresti, represijas. Daudzi vairāk vai mazāk radikāli revolucionāri lūkoja paslēpties Somijā, kam Krievijas sastāvā bija autonomas lielkņazistes jeb lielhercogistes statuss. 

Cara režīma opozicionāri Somijā varēja cerēt uz patvērumu, jo somu vidū auga vēlme pēc pašnoteikšanās un kreisais noskaņojums jaucās ar apspiestas mazas tautas nacionālajām jūtām.