2025. gada 7. aprīlī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt. Vienu no šīm ielām nosauks Bertas Pīpiņas vārdā*.

1931. gada 3. novembrī ap plkst. 16.30 sākās Latvijas 4. Saeimas svinīgā sēde. Zālē laimīgie jaunievēlētie tautas kalpi, ārvalstu vēstnieki un sabiedriskie darbinieki. Un pēkšņi visi skatieni kā pēc komandas pievērsās skaistai, staltai sievietei, kuru, eleganti turot aiz rokas, zālē ieveda Saeimas sekretārs Jānis Breikšs. 

Lielākā daļa no 99 jaunievēlētajiem vīriešu dzimuma deputātiem uz viņu skatījās ar nepatiku, kāds ar smīnu un kāds pat ar naidu. Bet viņa, Latvijas vēsturē pirmā sieviete Saeimas deputāte Berta Pīpiņa, gāja ar lepni paceltu galvu. Viņa uzvarēja, turklāt cīņā ar pašu ģenerāli Eduardu Kalniņu.

1931. gadā Saeimas vēlēšanās piedalījās 44 partijas un kandidātu saraksti, un kas tur tikai nebija – komunisti, sociāldemokrāti, “progresīvie”; nacionālie saraksti – vācu, ebreju, poļu; reliģiskie – vecticībnieki, pareizticīgie, vēl arī “nabadzīgie zemnieki”, “naudas noguldītāji”, “dzelzceļnieki” u. c. Taču Saeimā iekļuva 27 partijas un grupas, visvairāk – 21 mandātu – ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Vēlēšanu aktivitāte bija ļoti augsta – 80 procenti jeb gandrīz miljons balsstiesīgo pilsoņu. Berta Pīpiņa iekļuvusi populārāko kandidātu desmitniekā, saņemot vairāk nekā 6,5 tūkstošus balsu! 

Jāpiebilst, ka arī citu partiju sarakstos kandidēja vairāk par divdesmit sievietēm, bet Saeimā iekļuva vienīgi Demokrātiskā centra kandidāte.

Berta Pīpiņa bija ievēlēta no partijas “Demokrātiskais centrs”, kas Saeimā ieguva sešus mandātus. Par pieciem mandātiem domstarpību nebija, bet par vienu sākās cīņa, kas attēlota karikatūrā (Demokrātiskā centra kandidātes Bertas Pīpiņas uzvara pār ģenerāli Eduardu Kalniņu 4. Saeimas vēlēšanās.)