Ar pārsteidzošu atklājumu pirms 120 gadiem Krēta pārspēja visus seno civilizāciju šūpuļus Eiropā. Lielākā Grieķijas sala ceļotājus vilina ar vēstures liecībām un mītu atspulgiem, dabas jaukumiem, izciliem ēdieniem un 300 saulainām dienām gadā. Vai reklāma atbilst īstenībai?

Par došanos uz Grieķiju biju sadomājusies jau sen. Sengrieķu vēsture un kultūra, klosteri augstu klinšu virsotnēs, spoži balti namiņi ar zilām aplodām kā no pastkartēm un grieķu virtuve, ēdieni, ar kuriem iepazinos kulinārijas raidījumos televīzijā vai jūtubā un pat pamēģināju pagatavot – vai nav krāšņa ceļojuma programma? 

Galu galā nonācu Krētas salā, kas, kā apgalvo tūrisma apskatnieki, apvienojot vai visus Grieķijas jaukumus vienuviet. 

Palūkojot ceļvežos, tiek minēti saraksti ar skaistākajām, iespaidīgākajām un arī "instagramīgākajām" vietām, kas jāredz un jānobildē. 

Kopš viena no pirmajiem ārzemju braucieniem, kad katra diena bija tik pārsātināta, ka tās beigās knapi spēju atcerēties, kas tik nav redzēts, esmu nonākusi pie atziņas – mazāk, bet labāk, kas turpmāk atmaksājās ar uzviju.

Ēzeļa mugurā uz Zeva alu

Kas to būtu domājis, ka Krēta bijusi Olimpa galvenā dieva Zeva patvērums un glābiņš no paša tēva Krona? Tikko nākušu no mātes Rejas miesām, viņu vajadzēja paslēpt no tēva, kas bailēs pazaudēt troni jau iepriekš bija aprijis visus savus bērnus. Mātei izdevies izglābt tikai jaunāko – Zevu, kuru viņa nobēdzinājusi Krētas Dikti kalnu masīva milzu alā, bet vīru apmānījusi, bērna vietā iedodot lupatās iesietu akmeni. Par mazuli rūpējušās nimfas, barojušas viņ