Kad dzimtas mājas ir nolietojušās tiktāl, ka jāsāk apsvērt, atjaunot vai nojaukt, ne vienmēr derēs praktiskākais risinājums. Laurai un Ērikam Danilāniem Raunas pagastā mantotajos “Jaunulpos” dzīvojamo ēku, visticamāk, būtu vienkāršāk un lētāk būvēt no jauna, taču viņi izvēlējās citu ceļu.

“Kāpēc renovējām, nevis nojaucām? Viens iemesls, ka cienām dzimtas vecajos, kuri to ir būvējuši, otrs – mājā visu laiku varējām dzīvot, kā arī tāpēc, ka gadījumā, ja finanses apstājas, ceļot jaunu, var palikt bez pajumtes. Taču pats galvenais – negribējām pazaudēt sajūtu, ka ar mums kopā ir senči kā dzimtas daļa. Dvēselīte mājai ir saglabāta,” skaidro Danilāni. 

Jau divus gadus viņi ar jaunāko atvasi Ullu no rūdītiem rīdziniekiem kļuvuši par Raunas pagasta pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Atzīst, ka, pirms 13 gadiem sākot pārbūves darbus, pat nav sapņojuši, ka varētu dzīvot tik labi sakārtotā vidē, kādu pašiem izdevies izveidot. Lai gan par iztēles trūkumu nevarot sūdzēties, viņu vīzija nebija tik tālu aizsniegusies.