Dažas dienas pirms Līgo svētkiem, naktī uz 19. jūniju, Minhenē aizsaulē 85 gadu vecumā devās Rundāles pils patrons un pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona (1724–1800) dzimtas pēctecis, Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons (1940–2026). 

Rundāles pils muzeja paziņojumā teikts: "Bīrons ar dziļu interesi sekoja līdzi ēkas restaurācijai, finansiāli atbalstījis dažādus restaurācijas projektus un dāvinājis muzejam ar Bīrona dzimtu saistītus eksponātus, kā arī finansējis mākslas darbu iegādi. Novērtējot Bīrona ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā, viņam 2005. gadā piešķirta Atzinības krusta Lielkomandiera pakāpe". Ernsts Johans Bīrons bija arī Rundāles pils atbalsta fonda līdzdibinātājs. Bēru dienā, 26. jūnijā, atvadīties no viņa uz mazo Degerndorfas ciema kapsētiņu, ap 30 kilometru uz dienvidiem no Minhenes, devās Rundāles pils muzeja darbinieku delegācija, tajā skaitā bijušais Rundāles pils muzeja direktors, kultūrvēsturnieks Imants Lancmanis. Līdzi vests pušķis Rundāles pils dārza rožu un maisiņš ar sauju Rundāles zemes, kas ielikta kapā.

Valdnieki bez zemes

Ieraksti sociālajos tīklos par hercogu pēcteci liecina, ka sabiedrības priekšstati par šīs personības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanā un īstenībā arī Latvijas tēla veidošanā ir brīžiem naidīgi un aplamu stereotipu pilni. Tikmēr Lancmaņa kungs uzsver, ka Minhenes Maksa Planka institūta fiziķis Bīrons izjutis sentimentālu pieķeršanos Rundālei kā savu senču mājvietai un "ļoti nopietni ņēma šo lietu". "Princis Bīrons patiešām bija īsts draugs. Ļoti sirsnīgs cilvēks. Turīgs. Kad no Ukrainas ieradās bēgļi, viņš savu skaisto vasarnīcu kalnu pakājē atdeva viņiem," piemin kultūrvēsturnieks. Princis piederējis Hospitāļu jeb Joanītu ordenim. Tā dalībnieki pazīstami ar labdarību un aprūpes programmām. Arī Ernsts Johans Bīrons gadu desmitiem organizējis koncertus bezcerīgi slimiem pacientiem slimnīcās un paliatīvās aprūpes klīnikās Vācijā. Pats bijis sportisks cilvēks, katru rītu sācis ar skrējienu savas mājas tuvumā Minhenes apkaimē.