Pārdaugavā atjaunota 1886. gadā uzceltā Hāmaņa muiža ar vēlīnā klasicisma un neoklasicisma arhitektūras elementiem, Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ēka saista uzmanību gan ar atdzimšanu, gan ar vizuālo tēlu, kurā var skatīt 19., 20. un 21. gs. būvniecībai raksturīgās iezīmes. Muiža – burta "L" veidā, senākā guļbūves daļa, kas izvietota gar Kuldīgas ielu, ir celta 19. gs. sākumā. Savukārt ēkas jaunākā daļa, kas atrodas gar Slokas ielu, atjaunota pēc 2007. gada ugunsgrēka, izmantojot 21. gs. tehnoloģijas un materiālus. Līdz ar to ir prieks, ka izdevies gan saglabāt muižas ēkas vēsturisko veidolu, gan ieviest arī mūsdienīgo – iekštelpās īstenots atvērta tipa plānojums, kas izdevīgs, lai koprades darba telpas varētu izmantot uzņēmīgi ļaudis savu ieceru plānošanai.

Raibs tavs mūžs!

Tā kā dzīvoju Āgenskalnā, jau vairākus gadus vēroju, kā no pelniem atdzimst šī muiža iepretī Slokas un Hāmaņa ielai. Savu nosaukumu tā ieguvusi no tuvējās ielas, kas nosaukta 18. gadsimta Apgaismības laikmeta filozofa, vācu rakstnieka, ceļojoša mājskolotāja Johana Georga Hāmaņa (1730–1788) uzvārdā. Viņš, līdzīgi kā daudzi vietējie un no ārzemēm iebraukušie literāti un mākslinieki, bieži ciemojās Āgenskalnā pie bagātā lieltirgotāja Bērensa dēliem, kuru mājas pastāvīgais viesis bija arī Johans Gotfrīds fon Herders. Hāmans dzīvojis Bērensa greznajā Hāgena muižiņā Daugavgrīvas ielā, ko vēlāk pazina ar Švarcmuižas nosaukumu, un bija iecienījis pastaigas pa taku starp divsimtgadīgiem vītoliem – tā sauktajā Filozofu alejā (tagadējā Hāmaņa iela ir daļa no šīs takas).