Avotu apkaimei Rīgā ir ne vien īpaša noskaņa, bet arī sava unikalitāte – iekšpagalmu gājēju ceļš, zaļais vides gaitenis, kas varētu savienot Ziedoņdārzu ar pilsētas centru. Par tā iespējamo īstenošanu tad arī ir šis stāsts.

Zane satraukta: “Mūsu loga ārpusē (Ģertrūdes iela) parādījās balta, dekoratīvās šķirnes dūja. Izskatās pēc pāva dūjas – ar lielu vēdekļveida asti un spalvām uz kājām. Putns šķiet mierīgs, iespējams, pieradināts vai no mājām. Ja atpazīstat vai zināt, kam tā varētu piederēt, tā lidinās pār Ģertrūdes/Avotu jumtiem!” Drīz jau – Martas atbilde: “Tur, kur dūja, ir baložu (Avotu/Ģertrūdes, blakus “Ezītis miglā”) būda. Baložu saimnieks ir redzēts tos nesam banānu kastē un gabaliņu no dzīvesvietas palaiž baložus pa vienam un seko līdzi, lai tie tur atgriežas, laikam apmāca. Šī dūja nav apguvusi prasmes atgriezties.” Šis fragmentiņš ir no feisbuka grupas “Kaimiņu sarunas Avotu apkaimē”. 

Uzreiz jūti, cik spēcīga Avotu komūna, kā iedzīvotāji cits citam palīdz – informē, iedrošina, pārliecina. Ar fotomākslinieci Andu Krauzi šo ielu esam izstaigājuši krustu šķērsu, un Avotu noskaņa, uzrunātie cilvēki bija iemūžināti Andas fotoizstādē muzejā “Koka Rīga” . Avotu apkaime, viena no visblīvāk apdzīvotajām vietām galvaspilsētā, var lepoties ar Ziedoņdārzu, šo zaļo salu, taču pārējā teritorija gan nav visai pievilcīga: šaura iela, pārslogota satiksme – trokšņu, putekļu un izplūdes gāzu piesārņojums, gar ielu nav apstādījumu, šauras ietves, kur mudž elektroskrejriteņi, velokurjeri un dažreiz suņi bez pavadas... Avotu un Ģertrūdes ielas krustojumā satieku ādas jakā roķīgi ģērbtu puisi Mārtiņu, viņš specializējies metālapstrādē, izgatavo rotas, arī strādā pie mēbelēm. Jautāju, kā viņš vērtē savu apkaimi. “Avotu ielas namā dzīvoju trešo gadu, pie daudz kā jau pierasts, man apkaime ir tīkama, nereti vakaros ieeju grāmatnīcā “Bolderāja” , kur valda nepiespiesti brīva gaisotne, vai aizeju iedzert kādu aliņu kafejnīcā “Trīs vīri laivā” . Tā vietējiem ir iecienīta satikšanās vieta. Satiksme te gan ir ļoti kaitinoša, īpaši vakara stundās, kad visi brauc mājās no darba.”