"Dzīve piespēlēja," par savu jauno mājvietu "Priedulāji" saka Līga un Ramiss Aļijevi. Vēl pirms trīs gadiem viņi mitinājās nelielā divistabu dzīvoklī Preiļos, bet tagad saimnieko Rožupes pagastā teju simtgadīgā 120 kvadrātmetru plašā guļbūvē ar 14 hektāriem zemes un meža. 

Kad Līgai un Ramisam ar dēliem Robertu un Ernestu mazajā dzīvoklītī kļuvis par šauru, sākuši lūkot ko plašāku. "Nebija tā, ka gribējām tieši vecu māju, izskatījām arī zemes gabalus būvniecībai, tomēr jāatzīst, ka iegādāties labu īpašumu mūsu pusē ir problēma – vai nu cena neatbilstoši liela, vai saimnieks grib ātri pārdot, bet mums bija jāņem kredīts, kas prasa laiku," par jaunās dzīvesvietas meklējumiem stāsta Līga. 

Grūti teikt, kā tie būtu beigušies, ja ne liktenis vedējmātes Aijas personā, kas padevusi ziņu vēl pirms pārdošanas sludinājuma, ka laukos tirgos labu māju. Aijas ieteikumiem varot uzticēties, nosmaida Aļijevi, jo tieši viņa savulaik abus savedusi kopā. Tā vienkārši – no Ramisa tālruņa nosūtījusi īsziņu Līgai par satikšanos, un jau pēc gada svinētas kāzas.

Kūts pārtop par zāli

"Priedulāji" iepatikušies jau pirmajā apskates reizē, vienlaikus pavadījusi sajūta, ka lēmums par iegādi būs pareizs. Būvēta 1924. gadā, māja piedzīvojusi gan prasmīgu saimniekošanu, gan laiku, kad padomju okupācijas vara īpašniekus izsūtīja uz Sibīriju un namā ierīkoja skolu, vēlāk to nodeva dzīvošanai kolhozniekiem un kūtī ierīkoja cūku fermu.

Aļijevu pieaicinātais būvinženieris atzinis, ka guļbūve stāvēs vēl simts gadus. Skats uz kūts ēku pavēries bēdīgāks – jumts iebrucis, atlikušas mūra sienas un ar nātrēm apaudzis, gadu desmitiem krājies "kultūrslānis". 

Ķērušies tai klāt, lai vienā daļā ierīkotu vietu apkures krāsnij, jo mājā vietas bijis par maz.