Daugavgrīvas jeb Buļļu salu, kas ir lielākā Latvijā un atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi, var raksturot kā harmonisku, meditatīvu vietu, kurā rast patvērumu no ikdienas rutīnas, pilsētas ielu kņadas un izjust spirdzinošās jūras un priežu smaržas. Mani šī apkaime iedvesmo arī ar Daugavgrīvas cietoksni, molu, bāku, dabas taku, Vakarbuļļu ciema idillisko ainavu un tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru dārzu. 

Ar savu ģeogrāfisko stāvokli, kuģu ceļa vārtiem uz jūru un Daugavgrīvas cietokšņa vēsturisko gaitu apkaimi mēdz uzskatīt par Rīgas pilsētas atslēgu, un to nu gan vajadzētu glabāt īpaši droši.

Cietoksnī – pa Rīgas vārtiem

Daugavgrīvas cietoksnis Birzes ielā 2 ir lielākais līdz mūsdienām saglabājies 17. gs. militārais nocietinājums Latvijas teritorijā un otrs nozīmīgākais pilsētbūvnieciskais komplekss Rīgā pēc tās vēsturiskā centra. Tas celts pēc zviedru inženieru projektiem, ne velti Stokholmas centrā zviedru karaļa Kārļa XII pieminekļa pakājē esot novietoti četri miezeri no Daugavgrīvas cietokšņa. 

Šī militārā būve ir ar ļoti bagātu vēsturi. Īpaši piesaista uzmanību Zviedru Vidzemes un Rīgas ģenerālgubernatora Ērika Dālberga (1625–1703) vadībā radītais cietokšņa sešstaru zvaigznes formas apveids, vaļņos iebūvētie kazemāti, cietokšņa grāvis, kazarmas Saules siena un pulvertornis. Dālbergs bastioniem un ravelīniem devis zvaigznāju, debesu ķermeņu un jūras dzīvnieku nosaukumus, kas ar variācijām lietoti vairākus gadsimtus. Cietokšņa formu veido seši bastioni: Rīta zvaigzne, Sietiņš, Dienvidpols, Lielie Greizie Rati, Jūras zvaigzne, Ziemeļpols un trijstūra salas – ravelīni, no tiem ūdens grāvja apņemti trīs – Jūras ērglis, Jūras cūka un Delfīns – ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Ravelīni Valzivs un Ziemeļi ir saplūduši ar sauszemi.