Kas kopīgs Bites pienotavai, Pērses dzirnavām un Bilstiņu muižas klētij un rijai? Atbilde – tām ir izdevies izdzīvot līdz šobaltdienai.

Cita par citu senāka, tās šodien ir vēstures liecības, sākot ar 18. gadsimtu. Uz "Aizmirsto māju" kartes Aizkraukles novadu iezīmējam ar vienu no likteņa veiksminiecēm.

Mūsu nebūs, bet māja turēsies

Pēc atgriešanās no Maskavas Gita un Haralds Mārcēni-Ancāni bija iecerējuši dīku pilsētnieku dzīvi, bet notika citādi. Jau sešus gadus viņi dzīvo Koknesē, aizrautīgi darbojas dārzā, priecājas par dabu un par savām mājām sauc 1878. gadā būvēto ēku, kas savulaik tika celta kā Pērses dzirnavas.

Katram sava "impērija"

"Nedomāju, ka tā iemīlēšu zemes darbus," saka Gita, kuras profesionālā joma gandrīz četrdesmit gadus bijusi saistīta ar pavārmākslu un restorānu vadību. Haraldam līdzīgs ceļš, tikai stāžs vēl ilgāks. Pazīstami kopš 1984. gada, kad Gita ieradās praksē uz Ogres restorānu "Ogrīte", kur Haralds jau strādāja, kā viņa saka, par glaunu pavāru un tika norīkots par jaunās praktikantes pirmo darbaudzinātāju. Abi kļuva draugi, taču apprecējās tikai pirms astoņpadsmit gadiem, kad darba dēļ bija nonākuši Maskavā.