Līdzvērtīgu audzētāju viņiem Latvijā neatrast, turklāt šogad esot gaidāma rekordraža. Anitras un Mārča Freimaņu saimniecībā "Lejasdārzi" Kuldīgas novada Laidu pagastā pilns dārzs saldo ķiršu ogu – vāc paši, aicina pašlasītājus un savs labums tiek arī strazdiem, taču tikai vietējiem.

Gluži vai eksotiska noskaņa valda viņu dārzā – koki slīgst ražas bagātībā un dažādībā, ik pa laikam atskan skaļas putnu balsis. Uz jautājumu, vai tur strazdi ballējas, saimnieki tikai pasmīn. Lai nākot skatīties, kas trokšņo! Izrādās, četri skaļruņi raida saucienu ierakstus, lai aizbiedētu putnus. Vietējos ar šo triku neapmānīt, toties caurceļotāju bari gan metot līkumu. Nieka 800 eiro, un dārzs pasargāts, nosmej Mārcis, taču tā esot saldo ķiršu audzēšanas panākumu mazākā daļa.

Vai nav brīnumaini, ka vasarā, kad daudzos Latvijas dārzos valda augļu nabadzība vai pat klusums, šeit notiek ražas dzīres? Jālūko, kā Freimaņiem tas izdevies.

Kaimiņš uzdāvināja koku

Kad izstaigātas rindu rindas un nogaršotas neskaitāmas šķirnes un paša saimnieka audzēti krustojumi, Anitra kupla koka pavēnī izstāsta skaistu stāstu par bērnības sapni, kad dzīvojusi ar vecākiem lauku saimniecībā Iecavas pusē. Reiz kaimiņu onkulis aprīlī uz vārda dienu uzdāvinājis saldā ķirša koku – labi domāta dāvana, tomēr tolaik viņa nav spējusi novērtēt tās vērtību. "Kaimiņam dārzā bija saldie ķirši, kas vasarās, kad gāju pie viņiem pēc piena, slīga no ogu svara, taču viņš mani neaicināja cienāties. Gaidīja, kad būs pilngatavas, un tikai tad atļāva izgaršot. Kad uzdāvināja koku, nodomāju – kad vēl tam būs ogas! Tomēr laiks rit ātri, arī mans ķirsis izauga liels, dāvāja labu ražu, un neskaitāmas reizes tika galotņots, lai neizaug milzīgi augsts, ka nevar tikt klāt ogām. Kaimiņa dāvana izrādījās liktenīga – ilgas pēc saldajiem ķiršiem mani atveda uz šejieni."