Iespaidīgā četru stāvu ķieģeļu ēka, kas Alūksnē atrodas kaimiņos “Bahnhof hotel” un bānīša stacijai, nezinātāju var ieinteresēt. Kam milzenis būvēts, un kas tajā atrodas tagad?

Zaļas krāsas informatīvā plāksnīte iepretim ēkas galvenajai ieejai stāsta, ka 1941. gadā tā uzbūvēta par elevatoru jeb labības noliktavu. Savu uzdevumu elevators pildījis četrdesmit gadus, tas ir, līdz 1981. gadam. Pēc tam izmantots dažādiem mērķiem, līdz darbība apsīkusi un stāvējis neizmantots. Pirms vairākiem gadiem namu savā īpašumā iegādājās uzņēmums “NTC investīcijas”, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Būvēts par valsts naudu

Vajadzība pēc graudu elevatora Alūksnē radās 30. gadu sākumā. 1932. gada aprīlī izdevums “Malienas Ziņas” rakstīja, ka par šo jautājumu Saeimas deputāts Gotfrīds Mīlbergs Jaunsaimnieku – sīkgruntnieku frakcijas uzdevumā parakstījis un nodevis iesniegumu Zemkopības ministrijai. “Risināmais jautājums – par elevatora iekārtošanu Alūksnē, jo vērā ņemami apstākļi: pilsēta, nerēķinot plašo apkārtni, gadā patērē 150 tonnas rudzu; Alūksnei nav tiešas dzelzceļa satiksmes ar Rīgu; ik gadus tiek ievestas 300 tonnas maizes labības un, ierīkojot elevatoru, rastos iespēja daļu valdības uzpirkto labību paturēt pilsētā kā rezervi vajadzības gadījumiem, līdz ar to iedzīvotājiem nesadārdzinātos maize, bet valdībai atkristu liekie pārvadāšanas izdevumi.”