Nu jau Lāsma Dzene Mozambikā kļuvusi par mkuna – tā makua tautas valodā sauc tos, kas ieprecējušies ģimenē. Tas ir augstāks līmenis nekā vienkārši muzungu vai azungo, kā parasti šajā Āfrikas valstī sauc baltos vai ārzemniekus. “Pilsētā mani diezgan labi pazīst,” saka Lāsma, kura Mozambikā dzīvo jau 11 gadus.

Viņu mēdz saukt arī par “mwana” – vecāko māsu. “Man ir draudzene, kas mani sauc par “mana baltā”,” sarunā ar “Mājas Viesi” smejas Lāsma. Viņas ceļš uz Āfriku sākās ap 2010. gadu. Latvijā vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, vadība taupīja un par to pašu algu krāva virsū jaunus pienākumus.

Sapnis kopš bērnības

Lāsma strādāja “Aldarī”, bija ziema, kad alum pārdošanas apjomi krītas. Papildpienākums kā pārdošanas aģentei pārāk nevilināja, un viņa atcerējās, ka jau kopš bērnības gribējusi braukt uz Āfriku – kā brīvprātīgā.