Latvijā 29% skolēnu atzīst, ka ir bijuši mobinga upuri, liecina Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” pētījums. Lai gan skolās darbojas atbalsta personāls un tiek ieviestas valsts mēroga programmas mobinga apkarošanai, skolotāji un speciālisti “Mājas Viesim” atzīst, ka situācija gadu gadiem paliek nemainīga. Kas tad īsti būtu jādara, un kāpēc atpaliekam no citām valstīm?

Lai gan Mārim šogad apritēs 30 gadi, skolas laikā piedzīvoto apsmiešanu viņš nav spējis aizmirst. Viss sākās pamatskolā, kad viņš nomainīja skolu. Pirmajā gadā, kamēr viņš bija “jauniņais”, klasesbiedri viņu īpaši neaiztika, taču divus gadus vēlāk viss mainījās. 

“Klasē bija daži līderi, kuri ar laiku sāka mani apsmiet, jo redzēja, ka reaģēju uz viņu teikto. Es visu laiku uzķēros uz viņu jokiem. Mani tie ļoti aizvainoja, un centos aizstāvēties. Trakākais bija tas, ka visa klase pievienojās viņiem un neviens mani neaizstāvēja. Atceros daudzas reizes, kad mani apsmēja, paskatos apkārt un redzu, ka visa klase ir pievienojusies viņiem. Man šķita, ka esmu jau ieguvis tādu dīvaiņa reputāciju, par kuru var pasmieties.”