Tālmācības aizliegšanas likumprojekta virzītāji kā galvenos ieceres iemeslus min sliktos eksāmenu rezultātus, nekvalitatīvās mācības un socializēšanās trūkumu bērnu starpā. Tālmācības skolu direktori, skolotāji un skolēnu vecāki šos argumentus uzskata par nepamatotiem. 

Kopš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nāca klajā ar šo likumprojektu, vietnē “manabalss.lv” vairāk nekā trīspadsmit tūkstoši cilvēku parakstījušies par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā. Līdz 8. aprīlim vēl iespējams iesniegt grozījumus likumā. Tālmācības skolotāji, skolēnu vecāki, skolu direktori cīnīsies par skolu saglabāšanu, cik vien būs viņu spēkos. Viņi visi kā viens ir sašutuši par ideju aizliegt tālmācību pamatskolas posmā – aizliegt jau nav grūti, bet ko darīsim pēc tam? Kā skaidro eksperti, sekas var būt bēdīgas.

“Mana meita ir bērns ar invaliditāti – pusgada vecumā viņai atklāja ģenētisku slimību. Viss bija ļoti slikti, ārsti prognozēja, ka viņa nodzīvos tikai sešus mēnešus, bet, veltot visu laiku un spēku meitas rehabilitācijai, viņa ir izdzīvojusi. Nu jau mācās septītajā klasē un apgūst to pašu vielu, ko viņas vienaudži. Šobrīd viņa ir tāds pats bērns kā visi citi, tikai emocionāli jūtīgāka,” stāsta Dana Upīte, kuras meita šobrīd mācās Tālmācības vidusskolā “Rīgas Komercskola”.