Nākamajā nedēļā valdībā plānots izskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā un pamata izglītībā", kurā ietverts IZM piedāvājums gan skolu tīkla sakārtošanai, gan skolu finansēšanas modelim. Jau tagad var prognozēt, ka valdībā par šo dokumentu būs spraigas diskusijas, jo Saeimā to kritizējuši arī valdošās koalīcijas pārstāvji.

Ziņojumu vakar izvētīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Viens no lielākajiem iebildumiem bija par ieceri noteikt jaunas prasības minimālajam skolēnu skaitam, kur būtiskas izmaiņas paredzētas tieši 7.–9. klašu grupā. Līdz šim šajā izglītības posmā valsts nebija izvirzījusi minimālā skolēnu skaita prasības, bet nu tādas plānots ieviest 7., 8., un 9. klasēs kopā skolā būs jābūt vismaz – 120, 60 vai 30 skolēniem atkarībā no tā, cik apdzīvotā teritorijā skola atrodas. Ja nebūs prasītā skolēnu skaita, valsts šīm klasēm vairs pilnībā nefinansētu skolotāju algas. Vēl nav izlemts, vai valsts klasēm ar pārāk mazu skolēnu skaitu naudu nedos nemaz, vai arī tiks prasīts pašvaldību līdzfinansējums. Plānots palielināt arī minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas pārstāvis Česlavs Batņa, paužot visas frakcijas viedokli, teica: ja šo informatīvo ziņojumu atbalstīs, tā būs bēru dienu lauku skolām un reģioniem.