Latvijā jau gadiem ilgi runājam par skolotāju trūkumu, bet ar šo problēmu ir saskārušās arī daudz lielākas un turīgākas valstis. Skolotāju novecošana, izdegšana, nepietiekamais atalgojums un pārāk zemais profesijas prestižs sabiedrībā: tās ir tikai dažas no krīzes izpausmēm, ar ko nākas cīnīties Eiropas izglītības nozarē.

Uzsākot jauno mācību gadu, Eiropā daudzu skolu direktorus un bērnu vecākus visvairāk biedē nevis doma, ka klases priekšā varētu stāties slikts skolotājs, bet gan risks, ka nebūs vispār nekāda, jo daudzas uz skolotāju amatiem izsludinātās vakances paliek neaizpildītas. Tas neizbēgami atsaucas uz izglītības kvalitāti, jo skolas ir spiestas pazemināt prasības pretendentiem, samazināt mācību stundu skaitu vai palielināt skolēnu skaitu klasē.

"Mācību gada sākumā tiek atceltas stundas, klases tiek veidotas lielākas, nākas samazināt atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām," skolotāju deficīta izraisītās problēmas raksturo Vācijas skolotāju arodbiedrības pārstāvis Udo Bekmans. Viņš brīdina: ja šīs problēmas netiks nopietni risinātas, Vācijas izglītības sistēma var sabrukt kā kāršu namiņš.

Skolotāja darbs iztukšo baterijas

Līdzīgas problēmas ir arī citā Eiropas lielvalstī Lielbritānijā, kur nekādi neizdodas aizpildīt tūkstošiem skolotāju vietu. Skolu direktori vēsta par krīzi personāla noalgošanā un noturēšanā, jo liela daļa jauno skolotāju jau neilgi pēc darba gaitu sākšanas izvēlas pamest šo profesiju. Saskaņā ar pētījumu datiem 12% britu skolotāju pamet darbu jau pirmā gada laikā, trešdaļa to izdara piecu gadu laikā, bet 40% skolotāju aiziet no skolas desmit gadu laikā.