Kad Eiropas Savienība pieteica karu plastmasas maisiņiem, glāzītēm un citiem vienreizlietojamiem traukiem un salmiņiem, tirgū ienāca to papīra vai modernu biomateriālu aizvietotāji. Teiksit, nu lieliski, videi draudzīgāki, pārstrādājami makulatūrā, droši dedzināmi krāsnī vai kompostējami. Tomēr realitāte ir cita, un tā ož arī pēc zaļmaldināšanas.

Plastmasas kuļķenes nekur nav pazudušas, tikai lielākoties par tām tagad jāmaksā, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus, kuri joprojām veikalos dabūjami par velti. No 2025. gada arī par šiem būs jāmaksā.

Iepriekš ierastos plastmasas maisus arvien vairāk nomaina papīra turzas, kas īpaši izplatītas maizes un konditorejas nodaļās. Gribi čabatu vai maizi ar olīvām, pastiep tik roku pēc, kā daudziem šķiet, papīra maisiņa un liec iekšā. Kārojas mīksta bulciņa vai pīrādziņš, lādē turzā, kas izskatās kā taisīta no īsta papīra. Un kur nu vēl solījumi par kompostējamo maisiņu zaļumu!

Tas pats līdzi ņemamās kafijas pasaulē. Ja kādreiz aparāti un automāti šļurkstināja kafiju plastmasas glāzītēs, tad tagad tās nomainījušas papīra krūzītes, uz kurām mēdz būt uzraksti, ka tās ir kompostējamas vai pārstrādājamas. Vai tiešām tā ir?

Par kokteiļu salmiņiem tīmeklī parādījies pētījums, kas parāda, ka ieguvumi no papīra ražojumiem ir apšaubāmi.

Čaukst vai nečaukst?

Atkritumu apsaimniekotājs SIA "ZAAO" izglītošanai dabas- zinātņu un vides jautājumos izveidojis dabas un tehnoloģiju parku "Urda", kuru apmeklē gan pieaugušie, gan skolas vecuma bērni.