Vai gan Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolas skolniece Daiga Štālberga varēja iedomāties, ka kādreiz piepildīsies ne tikai sapnis "redzēt Parīzi", bet Francija kļūs par mājām? Uz Latviju tagad viņa brauc kā citi uz ārzemēm, taču ar mīlestību sirdī un gobelēniem bagāžā. Šovasar – arī lai nosvinētu savu 60 gadu jubileju ar izstādēm Cēsīs, Rīgā un Jelgavā.

Radi un draugi zina, ka līdz izstādes atklāšanai Daigu labāk netraucēt. "Kamēr notiek iekārtošana, man kā aktierim ir lampu drudzis un bažas ne pa jokam. Kad darbi uzstādīti, gaismas saliktas, tad tikai jāsapucējas un jāgatavojas notikumam. Būšu kā cilvēks pēc 20. oktobra," viņa nosmaida, jo tas ir atklāšanas dienas datums jubilejas gada pēdējai izstādei "Vilna, varš un mežģīnes", kas notiks Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā*. 

Darbus izliek pati, tā esot vienkāršāk, jo kādam no malas būtu grūti paskaidrot, kas kurā vietā izskatīsies labāk, un lūgt neskaitāmas reizes kāpelēt pa kāpnēm, arī galvu reibinošā augstumā. Palīgos ieaicina brāli Jāni Štālbergu, lai pietur trepes... Māksliniece piebilst, ka šī būs pēdējā personālizstāde – kā atskaite par mūža veikumu.

Pagājuši 23 gadi, kopš viņa pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Francijā, lai kļūtu par madam Štālbergu-Senusavi. Gobelēni un audumi autortehnikās top stellēs mājās Parīzes priekšpilsētā Šānsurmarnā, kur māksliniece dzīvo kopā ar laulāto draugu Džilali. Līdzās šovasar jau izstādītiem darbiem Cēsīs un Rīgā uz Jelgavu būs atceļojis pats jaunākais veikums ar nosaukumu "Mantojumi".