Stikla rotu meistare Laura Šmideberga dzīvo Igaunijā jau sešpadsmit gadus un pieder cilvēkiem, kurus mēdz dēvēt par mākslinieciskām dvēselēm, folklora un arī arheoloģija ir viņas aizraušanās, kas ietekmējusi un pārtapusi stikla rotās, kas ir kļuvušas par Lauras maizes darbu. Pavisam drīz ar pašas dibināto Igaunijas latviešu folkloras kopu "Rēvele" Laura piedalīsies Dziesmu svētkos.

Ar Lauru iepazinos pirms pieciem gadiem Pirmajā Eiropas latviešu kongresā, kas notika gan uz prāmja Rīga–Stokholma, gan pašā Zviedrijas galvaspilsētā. Kongresā piedalījās latvieši no 25 valstīm, un Lauru nevarēja nepamanīt – staltu stāju, skanīgu balsi un vienmēr ar kādu interesantu "odziņu" apģērbā, bieži ar folkloras noskaņu.

Latviete ar līvu saknēm

Laura ir Rīgas centra meitene, kura bērnības vasaras pavadījusi Ventspils pusē un saka – vairāk jūtas kā kurzemniece, kaut gan, ja paskatās radu rakstus, visvairāk to ir Vidzemē. Vaicāta, kā tad īsti ir ar tiem līviem, viņa skaidro, ka māsīcas ome bijusi īsta lībiete no Lūžņas: