Uz sarkana fona divi melni zārki cērt apziņā ar pirmo acumirkli izstādē “Punkts. Kādas personības noriets” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38. Upīša pseidonīmi kļūst par maskām, bet centrā paliek viņa nāves maska – atgādinājums, ka ne ideoloģija, ne zināšanas mūs neglābj no galīguma. Par to šī saruna ar izstādes autoru Arni Koroševski.

Kas vēlas kādu no Kristiānas Dimiteres darbiem redzēt tūlīt pat, lai dodas uz K. fon Stricka villu Rīgā. Tur apskatāms “Degunradzis”. Nodomāju, ka vismazākajai galerijai vajag vislielāko darbu, pasmaidot saka autore, kura visvairāk strādā tēlniecībā un glezniecībā, kā arī grafikā, scenogrāfijā un animācijā. Degunradzis iepaticies, un nu stūrītī galerijas iekštelpās tam atrasta pastāvīgāka vieta.

Bet runājot par topošo izstādi, māksliniece teic, ka dažādu peripetiju un brīžiem mainīgo galeriju plānu rezultātā nonākts pie idejas to rīkot viņas mājās. “Es mazliet apjuku, tad ilgi pretojos šai savas ilggadējās galeristes Astrīdas Riņķes un kuratora, jaunā mākslinieka Kristiāna (kāda vārdu sakritība!) Fuksa idejai. Bet viņiem, īpaši jau Astrīdai, iebilst ir bezjēdzīgi. Galu galā abi māk savas idejas īstenot, un es Astrīdai uzticos.”