1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts kļuva par liktenīgu pavērsienu tūkstošiem latviešu, kurus bez brīdinājuma aizveda nezināmā virzienā. Taču represēja arī citos datumos. Par vienu tādu likteni stāsta režisores Dzintras Gekas poētiskā dokumentālā kino estētikā veidotā filma “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”.

Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons” atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus – stāstus par piedzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. 

Viens no šiem bērniem ir aktieris Mārtiņš Vilsons, kurš piedzima izsūtījumā Magadanas apgabalā Krievijā Zentas Vilsones un Rolanda Čehoviča ģimenē 1954. gadā. Režisore Dzintra Geka portretē viņa dzīvesstāstu kā personīgu liecību par izsūtīto latviešu likteni, identitātes meklējumiem un atgriešanos pretrunīgajā realitātē. Filmā ir kadri no filmas radošās komandas brauciena uz Magadanas apgabala Transportnijas ciematu, kur Mārtiņš piedzima, un vietām, kur vecāki satikās un strādāja vergu nometnēs.