Ilgi domāju, kā sarunu sākt. Laikam kļūdījusies neesmu, jo aktrise un režisore Indra Roga nekautrējoties atklāj: "Mamma manā dzīvē ir ļoti nozīmīgs cilvēks." Pēc trim dienām 14. maijā Latvijā Mātes diena.

Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvojusi amerikāņu dramaturga Dona Nigro luga "Paolo un Frančeska" Indras Rogas režijā. Leģendām apvītais mīlas stāsts jau no 13. gadsimta turpina atdzīvoties poēmās, lugās un operās, šajā reizē Valmieras teātrī. Šī pasaule ir komēdija tiem, kas domā, un traģēdija tiem, kas jūt, tā 1776. gadā Horācijs Volpors rakstīja vēstulē grāfienei Annai Aperei Ossori.

"Izrādē valda nemirstīgais mīlas stāsts, jo vienīgā nemirstīgā lieta uz pasaules ir mīlestība," saka Indra Roga, "vēlējos runāt par mākslas un dzīves gaisīgo dabu, tāpēc arī aktieri, izrādes varoņi atrodas starp mākslu un realitāti, starp nāvi un dzīvi, jo tās robežas reizēm ir ļoti aptuvenas un arī sāpīgas. Varbūt tāpēc izrādes galvenie varoņi tik kāri kampj dzīvi." Un dzīve ietekmē to, par ko vēlamies runāt, smieties, raudāt un kliegt no skatuves…