Teātra dienas mēnesī martā uz sarunu aicināju Indru Burkovsku, Nacionālā teātra aktrisi, kura vienlīdz daudz spēlējusi kā teātrī, tā kino un kura tieši pēc diviem mēnešiem svinēs apaļu dzimšanas dienu.

Kā kolēģi raksturo Nacionālais teātris, Indra, varoņu lomas un mīlētājas izspēlējusies jaunības dienās un citos teātros, Nacionālajā ieradās, lai uzmirdzētu galvenokārt lauku saimnieču un māšu tēlos. Toties dara to ar tādu vitalitāti un dzīvesprieku, ka nopērk daudzu paaudžu skatītāju sirdis. Un, kā rāda nominācijas kino balvai “Lielais Kristaps”, arī kino karjeru pārliecinoši iespējams turpināt visu dzīvi.

27. martu, Starptautisko Teātra dienu, Latvijā visspožāk atzīmē tieši Nacionālais teātris ar tradicionālo koncertuzvedumu, savulaik sākot ar Žurkas un Circeņa ēru, līdz deputātu braucieniem vai pašā kosmosā. Pērn režisors Pauls Timrots veidoja izrādi “Nemaz nesmejies”, bet šogad Marta Elīna Martinsone un Mārtiņš Egliens mēģinās parādīt, kā tas būs, kad “Ies kā smērēts”. Un gandrīz vienmēr Teātra dienas uzvedumos piedalījusies arī Indra Burkovska.

Bet sarunu sākšu ar aktrises jaunāko lomu kino Martas Elīnas Martinsones spēlfilmā “Vecāku sapulce”, kur Indra Burkovska atveido skolas mācību daļas pārzini. Filma izceļas ar apbrīnojamu precizitāti klases vecāku sapulces gaisotnē. Nav nevienas samākslotas vai falšas nots. Īsti, patiesi un ticami.