Latvijā vairākus gadus pēc kārtas dzimstība samazinās, sabiedrība turpina novecot, tiek izteiktas visai satraucošas nākotnes prognozes. Vai tiešām esam nonākuši demogrāfiskajā krīzē vai arī piedzīvojam plašākas sabiedrības pārmaiņas, kurām jāspēj pielāgoties? 

Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, “Mājas Viesis” vienkopus pulcēja vairāku nozaru speciālistus, kuri dalījās savā pieredzē un vērtējumos par Latvijas demogrāfisko attīstību, tās izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem.

Kādas ir demogrāfijas krituma negatīvās sekas?

Vita Stiģe-Škuškovnika: Sekas nav tikai skaitļi statistikā – tie ir cilvēki, viņu savstarpējās attiecības. Latvijas iedzīvotāju skaits krītas, sabiedrība noveco. Pieaug vientulības risks, samazinās iespējas iesaistīties kopienu aktivitātēs un vājinās pašas kopienas. Kļūst grūtāk uzturēt pakalpojumus reģionos, piemēram, veselības aprūpi un sociālo palīdzību.

Diāna Kiščenko: Ja ilgstoši samazinās dzimstība, bet vienlaikus uzlabojas veselības aprūpe, pieaug medikamentu pieejamība un palielinās dzīves ilgums, veidojas situācija, kurā sabiedrībā pieaug vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars. Rodas jautājums par to, kā nodrošināt atbalstu, cilvēkiem novecojot, kā veidot vidi, kurā viņi var pilnvērtīgi dzīvot. Tas ir izaicinājums veselības aprūpes sistēmai, pensiju sistēmai un darba tirgum – kas būs tie cilvēki, kuri nākotnē veidos valsti un nodrošinās tās funkcionēšanu? Vienlaikus šīs pārmaiņas ietekmē arī reģionus un mazāk apdzīvotas vietas. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un dzimstībai, samazinās vajadzība pēc bērnudārziem un skolām. Mainās sociālā realitāte.