Jēdziens “pilskalns” mūsu tautas apziņā ir ieguvis brīvības simbola nozīmi, bet dabā ne vienmēr tos atpazīstam. “Katrā skolā pie sienas vajadzētu būt attēlam ar sava novada pilskalnu. Tādējādi izpratne par savu apvidu paplašinātos vismaz par tūkstoš gadiem,” pārliecināti Ināra un Agris Liepiņi – viņu veidotā grāmata “Senlatvija. Ejam! Uz pili?” nesen laista klajā izdevniecībā “Latvijas Mediji”.

Trešās atmodas laikā Ināra un Agris no Rīgas pārcēlās dzīvot uz Lielvārdi. Vieta ietekmē cilvēku, un Lielvārde ar savu vēsturi un bagāto folkloru iedvesmoja abus māksliniekus ciešāk ieskatīties mūsu valsts senvēstures apcirkņos, papētīt periodu pirms tūkstoš gadiem teiksmainajos vikingu sirojumu laikos, kad tagadējās Latvijas teritorijā pastāvēja zemgaļu, latgaļu, sēļu un kuršu cilšu zemes.

Ierosmi rakstīt grāmatu Inārai devuši Uldevena pils apmeklētāji. No 1997. līdz 2024. gadam Agris Liepiņš Rembates parkā pie Daugavas aizsāka koka būvi, ko īstenoja līdzīgu Indriķa hronikā pieminētajai Lielvārdes vecākā Uldevena pilij. Tagad to īpašumā pārņēmusi Ogres novada pašvaldība, kas iecerējusi pili restartēt.