Kad Antonio Gaudi kļuva par pilntiesīgu arhitektu, skolas direktors noteicis – nezinu, vai esam šo titulu iedevuši muļķim vai ģēnijam, laiks parādīs. Un parādīja. Līdzās daudziem īstenotiem arhitektūras šedevriem Gaudi mūža darbs bija La Sagrada Familiajeb Svētas Ģimenes baznīca, kuru tomēr neizdevās pabeigt. Varbūt Barselona beidzot īstenos sava izcilā arhitekta sapni viņa simtajā nāves gadadienā? 

1926. gada 7. jūnija vakarā netālu no Svētās Ģimenes baznīcas tramvajs notrieca kādu gājēju. Viņš zaudēja samaņu, taču nebija neviena, kurš gados veco vīru aizvestu uz slimnīcu. Taksometra šoferis esot atteicies cietušā novalkātā apģērba un izkāmējušā izskata dēļ, ko vēlāk nācies smagi nožēlot. Kad sirmgalvis nogādāts Svētā Krusta slimnīcā, tikai baznīcas kapelāns viņā atpazinis Antonio Gaudi. Arhitekts todien kā parasti bija mērojis ceļu no Svētās Ģimenes baznīcas, kurā jau kādu laiku pastāvīgi dzīvoja, uz grēksūdzi Svētā Filipa Neri dievnamā. Slimnīcā sniegtā palīdzība nespēja palīdzēt un pēc trīs dienām ģēnija sirds apstājās. 

Izvadīšana notika nepabeigtajā sapņu baznīcā, kurp no dižā meistara nāca atvadīties gandrīz vai visi barselonieši.