Šovasar uz Sabiles rokdarbnieku saietu Ina Valtere aicināja jau piekto reizi. Atzīmējot šo notikumu, nolēmu aprunāties ar Brigitu Franci. Viņa ir viena no talantīgajām rokdarbniecēm un ik reizi uz saietu atved perfektus rokdarbus, atrādot iepriekšējās tikšanās “mājas darbus”.

Rokdarbu iesākums

Bērnībā Brigita iemācījās tādus rokdarbu veidus kā tamborēšana un krustdūrienu izšūšana. Interesanti, ka tos viņa apguva no tēva. Viņš pa dienu bija aizņemts lauku darbos un brīvajos brīžos interesējās par rokdarbiem. Meitene bērnībā daudz laika pavadīja mājās, tad, laiku kavējot, aizrāvās ar rokdarbiem. Rokdarbniece kā ļoti labu pedagogu min savu mājturības skolotāju Austru Launagu, kas savulaik bija beigusi Kuldīgas mājturības skolu.

Brigita atceras, ka vienpadsmit gadu vecumā iemācījās uz kociņiem aust prievītes. Vēl meitene tamborēja un auda. Ja gadījās kāds interesants raksts vai adīšanas tehnika, tad noadīja. Tīņu gados viņa adījusi cimdiņus.

Mācoties toreizējā Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā, viena tās darbiniece Mirdza Bagātā meitenēm mācīja aust lielajās stellēs. Brigita atminas: “Guvu pirmās iemaņas un daļēji iemācījos aust. Un tā arī turpināju aust nelielas jostiņas bērniem.”