Kas varēja priedi vērpt, kas ozolu šķetināt, vēsta latviešu tautasdziesma. Latvijā vienīgais koku vilnas pārzinātājs, tekstilmākslinieks Ritvars Točs jau vairāk nekā desmit gadu, izzinot senās baltu prasmes, iegūst vilnu no kokiem, krūmiem un dažādiem augiem.

Ritvara mājās Barkavas pagas­ta Stalīdzānos ierīkota darbnīca, kur no koku vilnas top dažādi izstrādājumi: nelieli audekli, cepures, roku locītavu un muguras ārstniecis­kās saites, cimdi, kāju filči un zīļu vai­nagi. Darbnīcas ekspozīcijā var apskatīt 22 vilnas veidus, ko mūsu senči pazi­nuši jau pirms daudziem tūkstošiem gadu. 

Vītola zars kā liktenīga zīme

Daba un vēsture Ritvaru interesē­jusi jau kopš bērnības. Tomēr kāds at­gadījums licis padziļināti pievērsties baltu tautas apģērba un dziedniecības izpētei. “Stāvēju uz Aiviekstes piete­kas Islienas kraujas, te kāja uz mālainās piekrastes paslīdēja un, nespēdams no­turēties, sāku šļūkt lejā. Kritienu aptu­rēja vītola zars. Baidījos, ka satraumēšu aci, taču beigās viss beidzās labi. Vītols ir dievišķs koks, un sapratu, ka man tiek dota kaut kāda zīme,” stāsta Rit­vars.