Eksperti skaidro, ka darba ņēmēji arvien veiksmīgāk spēj novilkt robežu starp darbu un ikdienas dzīvi, taču gadījumi joprojām ir dažādi – reizēm darba devējs ir spiests atkal un atkal atgādināt, ka jādodas atvaļinājumā, kad darbinieks ir pārmērīgi strādīgs, bet ir arī situācijas, kurās darbiniekam jācīnās par savām tiesībām, jo vadība atvaļinājumu piešķir nelabprāt. Kādas ir atvaļinājumu tendences Latvijā? Vai mākam atpūsties?

Lai gan Latvijā, kā skaidro sociālantropologs Kārlis Lakševics, ir augstākie nodarbinātības rādītāji Eiropā tieši 60–74 gadu vecuma grupā, pārspējot pat Nīderlandi, Dāniju un Zviedriju, ir daļa cilvēku, kuri tomēr izvēlas doties arī priekšlaikus pensijā 63 gadu vecumā, ja vien to ļauj darba stāžs. 

Lakševics uzsver, ka vieglāk priekšlaikus pensionēties ir cilvēkiem ar augstākiem mājsaimniecības ienākumiem: “It īpaši, ja viņi ilgi ir veidojuši investīciju portfeli tieši šim mērķim. Latvijā šāda plānošana ir arvien populārāka starp jaunākiem cilvēkiem, kuri savu naudu investē. Priekšlaikus pensijā 2024. gadā devās 12% no visiem, kas pensionējušies, – tas nav ne daudz, ne maz. Daļai cilvēku nav citas izvēles, jo strādāšanu apgrūtina veselības problēmas vai ģimenē ir kāds aprūpējamais.” Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Baiba Kukšinova atgādina – ja cilvēks stājas darba attiecībās, priekšlaikus piešķirto vecuma pensiju viņam nemaksā – tātad nevar reizē strādāt un saņemt šādu pensiju: “Savukārt pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas cilvēks var vienlaikus gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā. Personām, kurām vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, līdz likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai pensijas izmaksas apmērs ir 50% no piešķirtās vecuma pensijas.”