Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (CFI) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki izstrādājuši tehnoloģiju, kādā iespējams atgūt dārgmetālus no elektronikas atkritumiem.

Daudziem droši vien atmiņā mākslas filma "Aveņu vīns", kurā notika slepkavība, ko izraisīja nelegāla dārgmetālu ieguve kontaktu ražošanā. Arī mūsdienās tepat Latvijā no kontaktiem iegūst dārgmetālus, taču nevis tos ražojot, bet pārstrādājot. Turklāt tas notiek pilnīgi legāli, un zinātnieki vēl iegūst atzinību par paveikto.

Lūžņos paslēpušies dārgmetāli

Aprēķini liecina, ka Eiropā vien ir ap 50 miljoniem tonnu elektronisko lūžņu. Datorplates un citu elektronisko iekārtu – mobilo tālruņu, televizoru, ledusskapju u. c. – elektroniskās plates veido trīs līdz piecus procentus no visa elektroniskā atkritumu apjoma. 

Metālu saturs tajās var sasniegt līdz pat 60 procentiem. Tās satur dārgmetālus, piemēram, sudrabu, zeltu, pallādiju, kā arī tādus metālus kā alva, svins, kadmijs un citus. Tiesa, daudz ir arī vara, kas nav tik vērtīgs, bet kas veido slāņus starp stikla šķiedras un polimēru kārtām.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklis, fizikas doktors un CFI vadošais pētnieks Vladimirs Pankratovs “Mājas Viesim” stāsta, ka metālu atguves tehnoloģija izstrādāta tieši tāpēc, lai atgūtu dārgmetālus: pārējie metāli šajā kontekstā “nav tik interesanti”.

Viņš piebilst, ka arī iepriekš pasaulē notikusi dārgmetālu atguve no nolietotām elektroniskajām iekārtām, taču tas noritējis primitīvā veidā, ar roku darbu cenšoties no tām atdalīt dažādus elementus.

"Toties mūsu pieeja bija, ka to var izdarīt tehnoloģiski, izvairoties no roku darba," 

skaidro fiziķis. Mehānisku plašu apstrādi apgrūtina arī tas, ka to kontaktos, iespējams, ir dārgmetāls, taču virsū uzklāts cits metāls. Ja plati apstrādā ar rokām, zem citiem slāņiem apslēptajam dārgmetālam nemaz netiek klāt.

Līdz domai, ka jācenšas rast kādu inovatīvu veidu plašu pārstrādei, CFI zinātnieki nonāca, kad kopā ar RTU kolēģiem domāja, kādu vērtīgu pētījuma ideju varētu iesniegt konkursā par tiesībām iegūt ERAF finansējumu pētniecībai. Visejošākās pētniecības idejas, kam šobrīd ir vislielākās cerības iegūt finansiālu atbalstu, ir enerģētikā, medicīnā vai zaļajā domāšanā, atklāj V. Pankratovs. Elektronikas lūžņu vismaz daļēja pārstrāde nāk par labu ekoloģijai, un atgūtos dārgmetālus varēs izmantot vēlreiz. Līdz ar to pētījums parāda ilgtspējīgās zaļās ekonomikas attīstības perspektīvas Latvijā.