Mārtiņrozes kā rudens vēstneses noslēdz dārza ziedu parādi, pelēcīgajam laikam piešķirot siltas krāsas. Par savām sirdspuķēm tās jau 40 gadus sauc aizputniece Ināra Pētersone, kuras privātmājas dārzā aug ap pusotra tūkstoša šo košo stādu.Pirmie stādi mantojumā no mammas

Ināra pēc profesijas ir pedagoģe, taču viņas hobijs jau sen ir mārtiņrožu audzēšana. “Rudens man nepatīk, bet mārtiņrozes gan ir mīļas. Pirmos stādiņus mantoju no mammas. Toreiz – 80. gados – rudenī ziedošas puķes bija ļoti pieprasītas, un savus darinātos pušķus nesām tirgot uz Aizputes lauksaimniecības kooperatīva veikalu. Tas bija labs papildinājums ģimenes budžetam, audzinot trīs bērnus,” par dzīvi padomju laikos stāsta Ināra. 

Tagad viņas kolekcijā ir vairāk nekā 60 mārtiņrožu šķirņu, no kurām vismaz desmit vecās šķirnes, kas mūsdienās jau ir retums. Agrāk audzētas arī lielziedu krizantēmas, bet tās ir kaprīzākas un prasīja krietni vairāk darba.