Esmu dzirdējis, ka lauku sētā nevajag izvietot laukakmeņus. Neesot arī labi tajos iekalt mājas nosaukumu, jo akmeņi savācot negatīvo enerģiju. Vai tā ir taisnība? Jautā Rolands Alsungā.

Jau kopš seniem laikiem laukakmeņus izmanto aizsardzībai. Senie latvieši tos mēdza novietot lauku mājas piebraucamā ceļa galā, bet dažkārt arī ceļa malās, tā aizvedot braucēju līdz pagalmam. Līdzīgs nelielu akmeņu ceļš vienmēr aizved uz svētvietām, kur atrodas jau lielāks dižakmens vai svētavots.

Neņemt no ūdens un svētvietām

Dziedniece Sanita Petere norāda, ka akmeņi lauku sētā nerada negatīvu enerģiju, bet, nesot tos uz mājām, jāievēro dažas nianses. Nedrīkst akmeņus ņemt no ūdens, ja tos nav izskalojusi upe vai jūra. Ja akmens tiek atrauts no ūdens stihijas, tas var nest nelaimi vai neveiksmi. Ir arī tādi akmeņi, kurus nedrīkst pārvietot, tie ir dižakmeņi un svētvietu akmeņi. Uz svētvietām cilvēki parasti dodas, lai atstātu savas likstas, tāpēc no turienes ņemtie akmeņi var atnest nelaimi visai ģimenei.