Trauksme ir organisma reakcija uz bīstamu vai saspringtu situāciju. Taču tā var ieilgt un kļūt par hronisku stāvokli, kad cilvēks pastāvīgi jūtas saspringts, nemierīgs, satraukts un saskaras ar ikdienā traucējošiem psiholoģiskiem un fiziskiem simptomiem, piemēram, miega vai gremošanas traucējumiem, sirdsklauvēm, svīšanu, grūtībām koncentrēties darbam.

Šā spektra traucējumi, to skaitā trauksme kādā no dzīves posmiem skar gandrīz 30% pieaugušo. “Trauksme ir ļoti plašs jēdziens, kas sevī var slēpt dažādus izaicinājumus un problēmas, ar ko cilvēks saskaras ikdienā. No kognitīvi biheiviorālās terapijas viedokļa mēs varam runāt gan par panikas lēkmēm, gan sociālo trauksmi, kas liedz iziet sabiedrībā konkrētās vietās vai situācijās, gan veselības trauksmi, gan ģeneralizētu trauksmi un citām,” stāsta klīnikas GrandVer klīniskā psiholoģe Ilona Krone un piebilst, ka trauksme vienmēr ir saistīta ar potenciāliem nākotnes draudiem un izpaužas kā pārspīlētas bažas, negatīvi iekrāsots uztraukums, nepārtraukta briesmu priekšnojauta. “Trauksmainas domas ievelk kā atvarā, cilvēkam ir grūti tās apturēt. Prāts nepārtraukti ir aizņemts, un šīs uzmācīgās domas seko visur. Turklāt trauksmei raksturīgas izpausmes ne tikai domās un uzvedībā, bet arī ķermenī – tīri fizioloģiskas. Ja es dzīvoju ar pārliecību, ka tūlīt saskaršos ar bīstamu situāciju – īstu vai izdomātu, ķermenī var just spriedzi, ir grūti atpūsties un nomierināties.”