Stāvokli, ko mūsdienās sauc par veģetatīvo distoniju, ārsti pirmoreiz novērojuši XIX gadsimta vidū starp Krimas karā un Amerikas pilsoņu karā karojošajiem, tāpat britu kareivjiem, kuri kolonizēja Indiju. Amerikāņu ārsts profesors Džeikobs Dakosta 1871. gadā to nodēvēja par kairinātās sirds sindromu, un par tās cēloni mediķi atzina kareivju smago emocionālo un garīgo pārpūli. 

Mūsdienās šī diagnoze tiek uzstādīta cilvēkiem neatkarīgi no nodarbošanās, turklāt ar to sirgstošo skaitam ir tendence pieaugt. Sīkāk par veģetatīvo distoniju stāsta psihoterapeite Ināra Vārpa.