Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Kopš 1998. gada Dziesmu un deju svētku programmā ir arī latviešu tautastērpu skate, un aizvien vairāk skatītāju ir tērpušies tautastērpos. Starp citu, dziesmu svētki nav vienīgie godi, kad iziet tautastērpā.

Ar ko jāsāk

Solveigas Ikertes individuālais uzņēmums Novads ir populāra darbnīca ne tikai Bauskā. Jau vairāk nekā 25 gadus viņa darina trikotāžas izstrādājumus ikdienas valkāšanai, labo apģērbu un arī šuj tautastērpus. Der ieklausīties viņas padomos un pieredzē. 

“Pirms pasūta tautastērpu, katram jātiek skaidrībā, kādu to gribēs. Kritēriji var būt dažādi: paša, vecāku vai vecvecāku dzimtā vieta. Ja netiek akcentēta piederība, izvēle var būt subjektīva – šķirstot tautastērpu grāmatas, kāds tērps iepatīkas vairāk nekā citi krāsu vai komplektācijas ziņā. Ir cilvēki, kuri domā pat vairākus gadus, līdz pieņem lēmumu,” stāsta Solveiga Ikerte.

Latvijā ir daudz meistaru, kuri spēj uzšūt visu, ko vien pasūtītājs vēlas. Daudz informācijas ir dažādās grāmatās. Taču svarīgi ne tikai apskatīties attēlus, fotogrāfijas, bet arī lasīt tekstus un informāciju. Pēdējos divdesmit gados izdotajās grāmatās ir plaša informācija arī par tautastērpu komplektēšanu.

Svarīgas detaļas

“Vienmēr uzsveru, ka jāsāk ar mazumiņu, un tad jau lēnām var komplektēt visu tērpu līdz pat villainei. Pamats ir krekls un brunči,” iesaka meistare. Nākamais solis būtu ņieburs, jaciņa, villaine. Bet tautastērpa komplektēšanā svarīga ir ik mazākā detaļa un arī tautastērpa valkāšana. Bieži vien ar mazu nepareizību var sabojāt perfekti pareizi sakomplektētu stērpu.