"Zeme un augi man dod enerģiju, bet darbošanās dārzā sniedz iespēju atslēgties no ikdienas. Pilsētas dzīvoklī sevi nespēju iedomāties. Man vajag just plašumu, zemes enerģiju, dzirdēt sienāžu sisināšanu, cīruļu treļļus," saka daiļdārza "Lazdiņi" saimniece Egija Lazdiņa no Dobeles novada Auru pagasta, kuras ģimenes lauku īpašumā ciemojāmies kādā burvīgā vasaras pievakarē.

Ceļ māju pēc seniem ticējumiem

"Abi ar vīru Mārtiņu esam diplomēti agronomi un strādājam savā profesijā, konsultējot lauksaimniekus. Papildus piedāvājam pakalpojumus un konsultācijas dārzu ierīkošanā un augļu koku vainagu veidošanā, kur lieti noder Bulduru dārzkopības tehnikumā iegūtais sertifikāts dārza dizainā," stāsta Egija.

Īpašumu viņi iegādājušies pirms 18 gadiem. "Agrāk šeit bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kaimiņi audzēja kartupeļus, var teikt – klajš lauks bez neviena koka. Iekopjot dārzu un ceļot dzīvojamo ēku, reljefu nemainījām. Māju ieplānojām teritorijas augstākajā punktā, ievērojot senu ticējumu, ka vienām ieejas durvīm jābūt vērstām pret austrumiem un otrām pret rietumiem, bet virtuvei un saimniecības zonai jāatrodas ziemeļu daļā. Šā iemesla dēļ māja nav paralēli ceļam, kas citiem šķiet neparasti."

Augsne laika gaitā ielabota, jo ir smaga un mālaina. Prom gan netika vesta arī no mājas un saimniecības ēkas izraktā zeme, to izmantoja augsto dobju veidošanai.