Man ar brāli pieder kopīgs īpašums. Vēlos tikt vaļā no savas domājamās daļas, jo ar brāli ir sliktas attiecības. Taču viņš nevēlas atpirkt manu daļu un arī nedod piekrišanu man to pārdot kādam citam. Kā izbeigt kopīpašuma attiecības? Jautā Gunta Pierīgā.

Savu daļu drīkst pārdot

Atbilstīgi Civillikuma 1072. pantam katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam, un viņš drīkst ar to visādi rīkoties, ja vien šī rīcība neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.

Kopīpašniekiem – pirmpirkuma tiesības

“Konkrētajā situācijā brālis nevar aizliegt rīkoties ar māsas domājamo daļu. Te gan jāņem vērā, ka pārdošanas gadījumā otram kopīpašniekam (brālim) ir pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo īpašuma daļu. Tādas pašas pirmpirkuma tiesības būtu māsai, ja savu daļu nolemtu pārdot brālis,” skaidro zvērināta notāre Linda Eglīte.

To paredz Civillikuma 1073. pants. Proti, ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesība.

Risinājums – īpašumu reāli sadalīt

“Svarīgi būtu saprast, kāda veida kopīpašums abām pusēm pieder (dzīvoklis, māja, zeme), jo attiecīgos gadījumos, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, viens no kopīpašuma izbeigšanas veidiem, ja to atļauj normatīvie akti, ir arī kopīpašuma reāla sadale, kas nozīmē, ka kopīpašuma sadales rezultātā katram no abiem piederētu reāls atsevišķs nekustamais īpašums ar atsevišķu adresi un kadastra numuru,” klāsta juriste.