Kā apkarot nezāles griķu sējumos, neizmantojot ķīmiju? Laukā ir parādījušies vējgriķi, kā tikt galā ar tiem? Jautā Daina Jelgavas novadā.

Pēdējos gados griķus bieži sēj saimniecībās, kuras no konvenciālās audzēšanas pāriet uz bioloģisko. Augiem piemīt daudz labu īpašību – tie ir uztvērējaugi ar dziļu mietsakni, kam sakņu sistēma vairāk izvietota aramkārtā. 

Griķi uznes barības vielas no dziļākiem augsnes slāņiem, vienlaikus arī izdala organiskās skābes, kas augsnē esošos ķīmiskos savienojumus padara augiem viegli uzņemamā formā, tāpēc griķus bieži izmanto augsnes ielabošanai. Nereti tos sēj arī zaļmēslojumam, izmanto kā nektāraugus, sējot platākā rindsējā, lai augi vairāk zarotos un ilgāk ziedētu.

Tiek uzskatīts, ka sējas griķi ir mazprasīgi, taču patiesībā šī kultūra ir diezgan prasīga pret mitrumu un barības vielām. Griķus sēj vēlu – pēc pākšaugiem, vasarāju labībām, t.i., kad beigušās pavasara salnas, parasti maija beigās–jūnija sākumā; tie agrīnā attīstības stadijā aug ļoti lēni, tāpēc nezāles ātri vien pielāgojas un pārmāc griķus.