Vecmāmiņai piederēja zeme, māja un citas ēkas. Pēc viņas nāves dēls mantoja zemi un pārreģistrēja to uz sava vārda. Arī viņš pēc gadiem devās mūžībā. Diemžēl mājai un ēkai, kas atrodas uz šīs zemes, dokumenti nebija sakārtoti – dēls tās nebija pārrakstījis uz sava vārda, līdz ar to dokumentos par ēku īpašnieku joprojām tiek uzskatīta mirusī vecmāmiņa. Tagad zemi mantojuši vecmāmiņas mazbērni, mirušā dēla bērni. Vai viņi var kaut kā nokārtot, ka arī māja un ēkas nonāk viņu mantojumā? Jautā Tamāra D. 

Zvērināta notāre Kristīne Logina stāsta: mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mantojuma atstājējam piederējušas nāves brīdī. 

Pat manta, kas mantojuma atklāšanās brīdī, mantojuma pieņemšanas termiņa laikā vēl neietilpa mantojuma masā, pieder mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem. 

Ar mantojuma pieņemšanas gribas izteikumu mantiniekam pāriet arī tādas lietas (tiesības vai parādi), par kuru esamību viņš pat nebija zinājis un nevarēja zināt.