Pēdējos gados vides jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, arī dabai draudzīgai meža apsaimniekošanas plānošanai un izpildei. Ko īsti nozīmē saimniekot mežā dabai draudzīgi?

Viedokļi šajā ziņā ir atšķirīgi. Vieni domā, ka būtiski jāierobežo vai jāaizliedz kailcirtes, citi uzskata, ka nedrīkst mežā izmantot smago tehniku, traucēt putnus un dzīvniekus.


Jāmācās saimniekot ilgtspējīgi


“Jau vēsturiski Latvijā meži veidojušies mijiedarbībā ar cilvēku un sniedz mums dažādus dabas resursus, sākot ar koksni un beidzot ar atpūtas iespējām. Jāsaprot, ka mežam kopumā ierobežojošais resurss ir zeme un visi plānotie darbi notiek ierobežotā teritorijā. Saimniekošanai mežā jābūt ilgtspējīgai, tas nozīmē – ekonomiski izdevīgai, lai iegūtu kokmateriālus, un ekoloģiski pamatotai, lai saglabātu un atjaunotu esošo vidi. Jāizprot meža augšanas un attīstības likumsakarības. Mūsu senči audzēja mežu mums, savukārt mēs audzējam to nākotnes paaudzēm – mūsu bērniem un bērnubērniem,” skaidro AS Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājsAndris Verners. 

Meža apsaimniekošana jāsāk ar mežaudžu apsekošanu un darbu plānošanu, jo katrs īpašums un meža nogabals ir atšķirīgs. Nebūs visiem vienas receptes, bet princips ir līdzīgs. Jānovērtē vietas apstākļi, augošās sugas, to stāvoklis, saglabājamās vides vērtības. Jāizvirza mežaudzes apsaimniekošanas mērķi un jāpieņem lēmums par optimālo saimniekošanas modeli. Rezultātā būtu jānonāk līdz veicamiem darbiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā darbu izpildē. Rūpīgi jāizvērtē arī mežizstrādes iespējas un ceļu tīkls. Nav jābaidās prasīt padomu speciālistiem, ja kādā jautājumā īpašnieks nejūtas zinošs, pamāca speciālists.