Hipotensija jeb zems asinsspiediens ir tad, kad sistoliskais jeb augšējais asinsspiediens pazeminājies līdz 100, bet diastoliskais jeb apakšējais – līdz 60 mm Hg staba. Dažkārt ar to var mierīgi sadzīvot, tomēr reizēm nepieciešama padziļināta izmeklēšana un ārstēšana.

Kā rodas asinsspiediens

Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis aizplūst no sirds, no tām atkarīgs pretestības lielums asinsrites sistēmā un asins pieplūde orgāniem. No lielo artēriju sieniņu elastības atkarīga arteriālās sistēmas pretestība, bet no tās – arteriālā spiediena lielums. Pieaugušam cilvēkam asinsvadu garums ir nemainīgs, bet to diametrs mainās ļoti strauji, jo asinsvadi gan sašaurinās, gan paplašinās. Artērijām sašaurinoties, spiediens paaugstinās, bet paplašinoties pazeminās.

Sirds muskulim saraujoties (sistole) un atslābsot (diastole), asinis tiek dzītas pa lielo un mazo asinsrites loku. Pieaugušam cilvēkam pa asinsvadiem plūst ap 5200 ml asiņu, lielākā daļa – ap 3900 ml – atrodas vēnās. Asinis no sirds neizplūst vienmērīgi, bet tiek izgrūstas pa daļām, tāpēc asins plūsma artērijās pulsē.