Arvien biežāk piemājas saimniecībās tītari tiek audzēti ne tikai Ziemassvētku cepetim, bet arī ikdienas gaļas patēriņam. Tomēr tītaru audzēšana prasa vairāk rūpju un zināšanu nekā vistu un citu mājputnu turēšana.

Ar praktiskiem padomiem tītaru šķirņu izvēlē, barošanā un kopšanā dalās zemnieku saimniecības Gribēni saimniece Līga Roga no Madonas novada. Līga konsultē par mājputnu turēšanu gan individuāli, gan lasot seminārus, kurus parasti organizē uzņēmums Baltu veterinārija, Putnkopju biedrība un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Slēpj olas un spēj lidot

Tītari ir cēlušies Ziemeļamerikā un Eiropā nonākuši XVI gadsimtā, kad spāņu iekarotāji tos atveduši no Meksikas. ASV un Meksikā tītari joprojām sastopami savvaļā. Tie ir meža putni, kas dod priekšroku jauktiem un lapukoku mežiem ar klajumiem un pļavām, kur var viegli atrast barību un nakšņošanai piemērotus kokus, lai patvertos no plēsējiem. No savvaļas putniem mājas tītari saglabājuši spēju sargāt savu ligzdu un paslēpt olas, kā arī prasmi nedaudz lidot. Tieši lidošanas prasme ir tā, kas nereti attur no tītaru turēšanas, jo putni mēdz uzlaisties pat uz kūts jumta.