Piemājas zāliens piebiris baltā āboliņa ziediņiem. Tas šķiet kā maigs paklājs, un tu šai sajūtai ļaujies – izskrien tajā basām kājām un jau pēc mirkļa palecies sāpēs, jo bite, baltā āboliņa ziedu nektāra vākšanā iztraucēta, sāpīgi iedzēlusi pēdā. Neko darīt – turpmāk vērīgāk uzlūkosi balto āboliņu, lielisku nektāraugu un palīgu pie dažādām veselības problēmām. Tas uzvedinās palūkoties arī pēc sarkanā āboliņa – arī bišu mīlēta, tikai krietni slavenāka ārstniecības auga. Pagalmā gan to nav vērts meklēt – pēc tā jālūkojas pļavās, ceļu, lauku un meža malās.

Gan baltais āboliņš (Trifolium repens), gan sarkanais jeb pļavas āboliņš (Trifolium pratense) zied no maija–jūnija līdz septembrim, oktobrim. Uzskata, ka labākais ievākšanas laiks ir ap vasaras saulgriežiem (21. jūnijs), taču var vākt arī pēc Jāņiem. 

Ieteicams to darīt saulainā laikā, kad nožuvusi rasa, un līdz pulksten 16. Ievāc tikai āboliņa ziedkopas bez kātiņiem, un jāraugās, lai tās no apakšējās daļas nav sākušas brūnēt. 

Abu āboliņu ziedus žāvē ēnainā, atklātā vietā nojumē vai bēniņos.

Baltā āboliņa ziedi satur flavonoīdus, gļotvielas, miecvielas, ēteriskās eļļas, proteīnu, C vitamīnu, sarkanā āboliņa ziedi: flavonoīdus, karotīnu, glikozīdus, organiskās skābes, miecvielas, šķiedrvielas, ogļhidrātus, ēteriskās eļļas, taukskābes, kalciju, kāliju, magniju, fosforu, silīciju, hromu, dzelzi, sēru, C, A, E, K, P vitamīnu un B grupas vitamīnus.