7.6 °C
Žurnālisti, politiķi un virkne dažādu ekspertu kopš pilna mēroga kara pirmā mēneša daudz izteikušies par to, cik negaidītu jaudu parādījuši Ukrainas bruņotie spēki cīņā ar kādreiz par otro spēcīgāko pasaulē atzīto Krievijas armiju.
Skaidrs, ka galvenās cīņas uz dzīvību un nāvi norisinās kaujas laukā. Taču aiz tā bieži vien nepelnīti tiek aizmirsts un par maz norādīts uz kādu fenomenu – brīvprātīgo jeb voluntieru kustību.
Sākums — 2014. gadā
Taisnības labad jāteic, ka kustības vēsture nesāka veidoties tikai 2022. gadā, jo Krievijas agresija ar reālu militāru iebrukumu sākās jau agrāk — 2014. gadā ar Krimas sagrābšanu un iebrukumu Donbasā. Ukraiņi negaidīja pavēli no augšas, bet rīkojās paši. Atmiņā daudz stāstu, kā brīvprātīgos karavīrus pilnībā no galvas līdz kājām apģērba radinieki — ar zābakiem, formu, bruņuvesti un ķiveri. Pirmie brīvprātīgie brauca uz ārzemēm, kur iegādājās daudzas nepieciešamas lietas. 2014. gada pavasarī Rīgas lidostā sagaidīju divas ukrainietes, kas bija ceļā uz Stokholmu, kur plānoja iegādāties plāksnes bruņuvestēm. Tas bija jādara, jo valsts tolaik izrādījās ļoti negatava pārbaudījumam kara formā. Iepriekš par armijas spējām tika domāts pavisam minimāli, un pārsteidzoši, ka tā vēl bija saglabājusies. Tam it kā bija loģisks pamatojums — karu, turklāt ar Krieviju, lielākā daļa ukraiņu uzskatīja par neiespējamu. Tā droši vien nedomāja tikai neliels skaits bijušo ukraiņu disidentu un vēl dzīvo Ukrainas atbrīvošanās armijas veterānu, kas Otrā pasaules kara laikā un pēc tam bija karojuši pret padomju okupantiem. Viņi bija redzējuši tos vaigā, un tas bieži vien cilvēkus padara acīgākus par zinošiem politikas ekspertiem.
Krimu Krievija bija sagrābusi. Tad bija pienākusi kārta Donbasā rīkoties "ogļračiem" un "traktoristiem", taču tiem netraucēti darboties vairs neļāva ukraiņu brīvprātīgo bataljoni un kaujas spējas saglabājušās Ukrainas armijas daļas. Viņiem palīdzēja brīvprātīgie. Piekrauti busiņi, kravas mašīnas un vieglās automašīnas no visas lielās valsts brauca uz frontes zonu. Veda ļoti lielos apjomos — produktus, medikamentus, dažādas ekipējuma lietas. 2017. gadā Doneckas apgabalā satiku uzņēmēju, kas bija iekārtojis pārvietojamo zobārstniecības kabinetu karavīriem. Iepriekš viņš nodarbojās ar stomatoloģisko iekārtu importu.
Laikam ejot, faktiski bija dzimusi jauna ļaužu kategorija — voluntieri jeb brīvprātīgie. Tie bija nacionāli orientēti cilvēki, kam piemita organizatora talants, spējas īstenot uzsākto un teicamas komunikatora prasmes. Viņi bija tie, kas vāca savā dzīvesvietā karavīriem nepieciešamo un tad atbildēja par tā nogādāšanu pie adresāta. Jāsaka, ka šie cilvēki arī bija ilgu laiku vienīgā reālā un dzīvā saskare ar aizmuguri.
Karavīriem ir būtiski zināt, ka par viņiem domā, ka viņi ir svarīgi un nav aizmirsti. Dažreiz tas ir pat svarīgāk par praktisko palīdzību.
Saprotami, ka ļoti liela daļa no brīvprātīgajiem bija sievietes, jo daudzi patriotiskie vīrieši bija aizgājuši karot. Atceros dažas brīvprātīgās, kas ļoti labi orientējās frontes notikumos un vajadzībās, tāpēc viņas labprāt pieņēma un uzklausīja dažāda ranga komandieri.
Diemžēl laiks prasa savu, kāda no savulaik aktīviem brīvprātīgajiem vairs nav starp dzīvajiem, citiem šī nodarbošanās ietekmējusi veselību. Dienām ilgi pārbraucieni, salšana, neizgulēšanās, nemaz nerunājot par nokļūšanu dzīvībai bīstamās situācijās, ir gan norūdījuši, gan nogurdinājuši. Ir dažādi viedokļi par to, kā voluntieri turpinās savu darbu, taču skaidrs ir tas, ka bez šīs kustības fronte diezin vai būtu tur, kur tā atrodas tagad. Par to paldies arī maziem skolas bērniem, pensionārēm un visiem citiem, kas palīdzējuši savai armijai, kā vien varējuši. Kaut ar dažām hrivnām, lai gan, protams, bijuši arī ļoti dāsni ziedojumi. Atmiņā kāds stāsts par uzņēmēju, kas pārdevis savu ekskluzīvo divsimt tūkstošus eiro vērto automobili un aizgājis karot.
Brīvprātīgie 2026. gadā
Esmu nolēmis paskatīties, kā klājas brīvprātīgajiem pavisam netālu no Polijas robežas nelielajā Sambiras pilsētā, kas pirms Otrā pasaules kara atradās neatkarīgās Polijas, bet līdz Pirmajam pasaules karam — Austroungārijas impērijas sastāvā. Karu kā jau lielākajā daļā Ukrainas tik tālu no frontes faktiski nejūt. Divu dienu laikā, šķiet, pat nebija atskanējusi neviena gaisa trauksme. Tomēr ar sambiriešiem runājam par situāciju frontē un par voluntieru spējām turpināt savu darbību.
